Latvijas Nacionālā MI StratēģijaPPP Asociācija (PPPA)PPPA darba versija10.09.2026.30.05.2026.https://pppa.lv/mi-strategijaEfektivitāteAtvērtībaLīderībaLatvijas mērķis ir kļūt par atvērtāko un uzticamāko vidi mākslīgā intelekta ieviešanai un MI ekonomikai, būtiski paaugstināt valsts un uzņēmumu efektivitāti un stiprināt tehnoloģisko neatkaribu un radītu eksportspējīgu izaugsmi.Efektivitāte1. Atbrīvot no birokrātijasAtbrīvot cilvēkus un uzņēmumus no birokrātijasProaktīvi, minūtēs nokārtoti valsts pakalpojumi un auditējami lēmumi. Flagmanis — "MI Dvīnis" verificētām Latvijas personām.Ikviens iedzīvotājs un uzņēmums saņem uzticamu MI atbalstu darbam ar valsti — atļaujas, deklarācijas, reģistrācijas un iesniegumi tiek nokārtoti minūtēs, uzraudzīti, auditējami un atsaucami. Šī ir suverēnā, iekšzemes puse: tās flagmanis ir "MI Dvīnis" — verificētas Latvijas fiziskas vai juridiskas personas MI pārstāvis, kas balstās Latvijas eID (eParaksts) uzticamības enkurā un rīkojas vienīgi piešķirtās pilnvaras robežās.Proaktīvi valsts pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiemValsts un pašvaldības sniedz publiskās pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem pēc savas iniciatīvas, negaidot pieteikumu iesniegšanu. Pabalsti, atļaujas un paziņojumi tiek nodrošināti automātiski — iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāpieprasa un jāpierāda fakti, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā.Katrā institūcijā vismaz viens algoritmizēts darbības processKatra institūcija ievieš vismaz vienu pilotprojektu, kas ietver strādājošu, algoritmizētu, auditējamu institūcijas darbības procesu, kurā tiek izmantots MI, lai sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā.MI atbalstīto lēmumu skaits, ietaupītais laiks, uzkrātie dati.01.05.2027.Process-as-Code · ES MI regulas III pielikumsInstitūciju dokumenti satur vienotu digitālo identitātiKatra institūcija ievieš vienotus dokumentu digitālos identifikatorus un metadatu standartus, lai dokumenti kļūst mašīnlasāmi — MI tos var atrast, izsekot, klasificēt, sasaistīt un analizēt vienas institūcijas, nozares un valsts mērogā.MI izmantojami vismaz 50% institūcijas dokumentu kopumā; 100% jaunradīto vai apstrādāto dokumentu.30.06.2027.Records-as-Code · MK noteikumi Nr. 282Flagmanis"MI Dvīnis" — funkcionējoša pilotdemonstrācija Latvijas personāmLatvija publiski demonstrē strādājošu "MI Dvīni" — personīgu MI pārstāvi verificētai Latvijas fiziskai vai juridiskai personai, kas rīkojas tās vārdā un balstās personas eID (eParaksts) identitātē. Tas neprasa jaunu likumdošanu — L0 līmenī "MI Dvīnis" sagatavo dokumentu, persona pārskata un paraksta ar savu eID; L1 līmenī persona izsniedz mašīnlasāmu, e-parakstītu, ierobežotu un atsaucamu pilnvaru, un "MI Dvīnis" rīkojas tās robežās — katra darbība kriptogrāfiski piesaistīta personai ar pilnu izsekojamību. (Ārvalstu personu aģenti netiek veidoti kā Latvijas Dvīņi — tie verificējas savas jurisdikcijas enkurā caur uzticamības vārteju; sk. II pīlāru.)Funkcionējoša MI Smilškastes demonstrācija ar vismaz vienu pilnvarotu darbību (piem., iesnieguma sagatavošana un iesniegšana institūcijai) Latvijas fiziskai vai juridiskai personai; pilna audita pēda publiski demonstrējama.30.12.2026.AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv); Process-as-Code; eParaksts / LVRTCStarpnozaru MI ieviešanas atbalsta komandasMI lietpratība jādiferencē pēc lomas — vadībai, procesu īpašniekiem, iepirkumu speciālistiem, juristiem, datu pārvaldniekiem un auditoriem ir atšķirīgas vajadzības. Papildus uz noteiktu laiku ministrijās, pašvaldībās un MVU izvietojamas starpnozaru komandas, kas apvieno procesu pārstrādi, datu inženieriju, MI ieviešanu, kiberdrošību un pārmaiņu vadību — lai pilotprojekts kļūtu par operatīvu ieviešanu.Lomām diferencēta MI kompetenču programma; vismaz viena starpnozaru komanda palīdzējusi vairākām institūcijām pāriet no pilotprojekta uz operatīvu darbību.31.12.2027.Rīcība 4 (MI lietpratība); CSP 2025: 63,2 % uzņēmumu, kas apsvēruši MI, kā galveno šķērsli min ekspertīzes trūkumu.Izmaksu efektivitāte un auditējami lēmumiValsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas sagatavošanā izmanto MI, lai lēmumi tiek sagatavoti ātrāk, tiktu datos balstīti un ar pilnu izsekošanas ceļu. Lēmumu pieņēmēji strādā ar MI sagatavotu analīzi. Administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās.Mašīnlasāmi publiskā iepirkuma līgumiVisi publiskie iepirkuma līgumi, kas pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES noteiktos sliekšņus, tiek sagatavoti izmantojot mašīnlasāmu standartu. Līgumi kļūst par strukturētiem datiem, kurus var izmantot līgumu slēgšanas un izpildes uzraudzībai, izmantojot MI.Nozares ministrijas, Valsts kontrole, IUB un FM iegūst MI atbalstītus uzraudzības rīkus.30.06.2027.Agreement-as-Code · IUB · Direktīva 2014/24/ESMI lietpratība obligāta visiem lēmumu pieņēmējiemVisi publiskā sektora lēmumu pieņēmēji, ne tikai IT speciālisti, apgūst strukturētu MI pārvaldības apmācību. Fokuss uz spēju izprast MI darbības principus atbilstošajā jomā, validēt MI veikto analīzi un pusautomātiskos lēmumus, kas ir pilnībā auditējami.Institūciju vadība orientējas MI spējās un izprot lēmuma atbalstam veiktās darbības.30.06.2027.Igaunijas AI Leap 2025 ↗ · Cyberfort EU MI Akta skaidrojošais rīks (aiact.cyberfort.lv)Nacionāls datu katalogs MI vajadzībāmPubliskā sektora dati tiek veidoti kā nacionāls aktīvs — strukturēti un pieejami MI izstrādei DVI uzraudzībā. Nacionāls katalogs nodrošina atkārtoti izmantojamus latviešu MI komponentus starp iestādēm.Nacionālais datu katalogs izveidots un funkcionāls; vismaz 5 nozares nodrošinājušas MI apmācībai izmantojamas strukturētas datu kopas; datu kopas izmanto vismaz 3 starpinstitūciju MI pilotprojekti.30.06.2027.Igaunijas "kratijupid" · AIFA-LAT projekts ↗Koplietojama algoritmizētu publiskās pārvaldes procesu infrastruktūraTipveida publiskās pārvaldes procesi, noteikumi, kontroles punkti un lēmumu loģika pārvēršami strukturētā, mašīnlasāmā formā (Process-as-Code) vienotā, atkārtoti izmantojamā bibliotēkā. Tas samazina digitalizācijas izmaksas, paātrina automatizāciju un veido MI gatavu pārvaldes infrastruktūru.Darbojas vienota, mašīnlasāma publiskās pārvaldes procesu bibliotēka; vismaz vairāki procesi atkārtoti izmantoti citā institūcijā.30.06.2027.Rīcība 1 (algoritmizēts process katrā institūcijā) · Rīcība 2 (dokumentu identitāte) · Rīcība 16 (publiski pieejams kods) · Process-as-CodeNacionālais MI produktivitātes rādītāju kopumsStratēģija mērāma pēc rezultāta, nevis aktivitātes: nevis pasākumu un apmācīto skaits, bet verificēts izmaksu un cikla laika samazinājums tautsaimniecībā, atbrīvotās administratīvās stundas pārvaldē, kritisko sistēmu izvietojamība Latvijā/ES un latviešu valodas modeļu sniegums, reģistrēto sistēmu skaits ar noteiktu atbildīgo. Bāzlīnija 2026. gadā, atjaunošana ik gadu.Rādītāju kopums publiskots ar bāzlīnijas datiem un tiek atjaunots vismaz reizi gadā stratēģijas progresa novērtēšanai.31.12.2026.Rīcība 24 (sabiedrības uzticēšanās mērījums) · Rīcība 25 (pilotprojektu izvērtēšana)Pašvaldību un to kapitālsabiedrību MI iepirkuma atbalsta mehānismsPašvaldības MI iepirkumā saskaras ar sadrumstalotu tirgu, ierobežotiem resursiem un piegādātāju atkarības risku, katra risinot vienus un tos pašus jautājumus atsevišķi. Vajadzīgs koordinēts mehānisms — kopīgas iepirkuma veidnes ar algoritmiskās pārredzamības un riska prasībām, zināšanu apmaiņas platforma, iespēja apvienot iepirkumus.Izveidots mehānisms (veidnes, vadlīnijas, zināšanu platforma); vismaz vairākas pašvaldības to izmantojušas pirmajā gadā.30.06.2027.Rīcība 3 (mašīnlasāmi iepirkuma līgumi) · Rīcība 18 (savietojamības prasības). Piemērs: Apvienotās Karalistes vietējās pārvaldes MI iepirkuma darba grupa (Ada Lovelace Institute, 2025.)Savietojamības prasības — obligātas ikvienā MI iepirkumāKatrs piegādātājs ar savu formātu nozīmē atkarību, nevis kontroli. Ikvienam publiskā sektora MI risinājumam nosakāmas obligātas savietojamības prasības — atvērtas saskarnes (API), standartizētas datu struktūras un migrācijas iespēja bez piegādātāja piekrišanas.Savietojamības prasības iekļautas standarta MI iepirkuma nosacījumos; jauniem MI risinājumiem publiskajā sektorā ir dokumentētas API un datu izejas iespēja.30.06.2027.Rīcība 3 (mašīnlasāmi līgumi) · Rīcība 17 (pašvaldību iepirkums) · Rīcība 12 (Uzticamības vārteja)nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformāVienota valsts digitālās ekonomikas un MI platformu arhitektūraDigitālā transformācija jāpārceļ no atsevišķiem IT projektiem uz vienotu, modulāru platformu arhitektūru: MI modeļu izmantošanas platforma, Process-as-Code slānis, federēta datu ekosistēma, API un integrāciju reģistrs, atkārtoti izmantojamu risinājumu bibliotēka un vienots drošības, auditējamības un atbilstības slānis. Sākums — 2–3 pilotprojekti, piemēram, pabalstu administrēšanā, iepirkumu analītikā vai būvniecības procesos.Apstiprināta arhitektūras mērķbilde; vismaz divi pilotprojekti darbojas uz koplietojamām platformas komponentēm.31.12.2027.Rīcība 14 (procesu infrastruktūra) · Rīcība 8 (datu katalogs) · Rīcība 16 (publiski pieejams kods)nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformāAtvērtība2. Atvērt Latviju MI biznesamAtvērt Latviju pasaules MI biznesamLatvija kā ES atvērtā vārteja MI aģentu ekonomikai. Eksporta produkts — uzticamības vārteja, kas verificē aģentus pirms darbības.Latvija kļūst par ES atvērto vārteju MI aģentu ekonomikai. Eksporta produkts nav identitāte, bet atvērta uzticamības vārteja, kas pārbauda jebkura MI aģenta identitāti un pilnvaru pirms darbības pieņemšanas. Ārvalstu persona vai uzņēmums nesaņem Latvijas "MI Dvīni" — tā aģents balstās savas jurisdikcijas uzticamības enkurā (eIDAS-saskaņoti), bet caur Latvijas vārteju iegūst juridisku spēku visā ES vienotajā tirgū no Rīgas.Atvērta MI aģentu identitātes, pilnvaru un uzticamības vārtejaLatvija uztur atvērtu infrastruktūru, kas savieno identitāti (kas ir aģents un kam tas pieder), pilnvaru (ko aģents drīkst darīt — ierobežotu, atsaucamu, mašīnlasāmu) un uzticamības vārteju (verifikatoru, ko palaiž katra saņemošā sistēma — banka, reģistrs, pašvaldība, ERP —, pārbaudot identitāti, pilnvaru un riska klasi pirms darbības pieņemšanas). "MI Dvīnis" ir šīs infrastruktūras cilvēkam pieejamā, Latvijā enkurotā izpausme; vārteja ir eksportējamais produkts — vienīgais punkts, caur kuru jāiziet katram aģentam neatkarīgi no izdevējjurisdikcijas. Tas Latviju padara par jurisdikciju, no kuras uzticami MI aģenti var darboties Eiropā un pasaulē.JaunsUzticamības vārteja — pārrobežu MI aģentu verifikācijaLatvija izveido atvērtu verifikācijas vārteju, kas pārbauda MI aģenta identitāti, pilnvaru un riska klasi pirms darbības pieņemšanas. Ārvalstu aģenti uzrāda akreditācijas datus, kas enkuroti to pašu jurisdikcijas uzticamības enkurā (eIDAS-saskaņoti); vārteja tos atzīst, neprasot atkārtotu reģistrāciju Latvijā. Vienlaikus tiek noteiktas obligātas savietojamības prasības — atvērti API, standartizētas datu struktūras —, lai aģenti no dažādiem izdevējiem darbotos savstarpēji.Vārteja publiski demonstrē vismaz vienas citas jurisdikcijas enkurā balstīta aģenta identitātes un pilnvaras verifikāciju; obligāto savietojamības prasību kopums apstiprināts.PrecizējamsVeriTrust · MCPF / UAPF sadarbspēja · eIDAS · AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv)Regulatīvās "MI Smilškastes" paplašināšanaPaplašināt speciālo regulatīvo vidi jeb "MI Smilškasti" — vairāk izvērtējamo projektu, ātrāks atlases cikls, institūciju un publiskas personas kapitālsabiedrību aktīva iesaiste, piedāvājot to rīcībā esošos datus un infrastruktūru. PPPA šim mērķim attīsta AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv) — sadarbspējas smilškastes paplašinājumu MCP standartam.Katrs pierādīts MI projekts saņem obligātu sektora mēroga ieviešanas plānu 12 mēnešu laikā.30.06.2027.Accelerate Estonia Experimentation Framework ↗Publiskās un privātās sadarbība MI ieviešanāPublisko un privāto sadarbību izmanto MI spēju straujai veidošanai publiskajā sektorā. Privātie partneri nodrošina tehnoloģijas un zināšanas, publiskais sektors — nepieciešamos datus un regulatīvo vidi. Ne iepirkums, bet partnerība ar kopīgu atbildību par rezultātu.Katra institūcija veic vismaz vienu publiskās un privātās sadarbības pilotprojektu.30.06.2027.PPPA pētījumu (2026) ↗Valsts finansēts MI risinājumu kods — publiski pieejamsValsts finansēts programmatūras risinājums ir publisks aktīvs, ne vienas iestādes īpašums; šodien vienu un to pašu kodu apmaksā vairākkārt. Ar publisko finansējumu izstrādāts MI pirmkods — izņemot drošības un klasificētās komponentes — publicējams valsts uzturētā repozitorijā ar atvērtā koda licenci, un prasība iekļaujama standarta iepirkuma nosacījumos.Darbojas nacionāls atklātā koda repozitorijs; publicēšanas prasība ir standarta MI iepirkuma nosacījumos; vismaz vairākas institūcijas atkārtoti izmantojušas citas iestādes kodu.30.06.2027.Rīcība 8 (datu katalogs) · Rīcība 20 (atvērtā koda prioritāte) · EK atvērtā pirmkoda stratēģijaAtvērtā koda prioritāte valsts MI sistēmāsEiropa vairāk nekā 80 % būtisko digitālo tehnoloģiju ir atkarīga no ārpus ES piegādātājiem. Publiskā sektora MI risinājumos nosakāma skaidra atvērtā koda prioritāte — lai valsts saglabā kontroli pār sistēmām, kas pieņem lēmumus tās vārdā, un lai vietējie izstrādātāji var uz tām būvēt.Atvērtā koda prioritāte noteikta MI iepirkuma vadlīnijās; atkāpes pamatojamas un reģistrējamas.30.06.2027.Rīcība 16 (publiski pieejams kods) · Rīcība 5 (tehnoloģiskā neatkarība)nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformāLīderība3. Kļūt par MI līderiVeidot Latvijas suverēnās MI spējas un starptautisko līderībuKapacitāte, suverenitāte un pārvaldība — tehnoloģiskā neatkarība, MI sistēmu reģistrs un standartu eksports.Produktivitāte ir atbilde uz demogrāfisko sarukumu: MI aģenti kompensē darbaspēka iztrūkumu, dod jauniešiem iemeslu būvēt šeit, un ļauj Latvijai eksportēt savus pārvaldības un sadarbspējas standartus. Šis pīlārs apvieno kapacitāti, suverenitāti un pārvaldību, kas dara iespējamus pirmos divus pīlārus.Sabiedrībai jaunu iespēju pavēršanaJauna kapacitāte izglītībā, veselībā, drošībā un uzņēmējdarbībā. MI izmantošanas mērķis nav labāka birokrātija, bet brīvāka un spējīgāka sabiedrība ar jauniem iespēju apvāršņiem. Cilvēks pievieno vērtību, MI — sniedz atbalstu.Latvijas valsts MI spēju tehnoloģiskā neatkarībaLatvija veido savas MI spējas, lai nodrošinātu neatkarību no ārvalstu piegādātājiem.Digitālā suverenitāte nodrošināta ar lokālo LLM modeļu un datu centru infrastruktūru.30.06.2027.AIFA-LAT ↗ · EK Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīvaLatviešu valodas MI dati kā nacionāla infrastruktūraLatviešu valoda MI ekonomikā ir tirgus piekļuves, valsts pakalpojumu un nacionālās drošības infrastruktūra, ne tikai kultūras jautājums. Veidojams latviešu valodas MI datu kopums — tiesību ziņā sakārtoti korpusi, publiskā sektora terminoloģija, runas un dialektu dati — un neatkarīgs latviešu un latgaliešu valodas snieguma etalons.Datu kopums un publisks etalons darbojas; līdz 2030. gadam pārvaldes MI risinājumu latviešu valodas sniegums tuvinās angļu valodas sniegumam atlasītos administratīvos un juridiskos uzdevumos.31.12.2027.Rīcība 5 (tehnoloģiskā neatkarība) · Mākslīgā intelekta centra valodas tehnoloģiju prioritātesValsts mēroga sintētisko datu programma MI izstrādeiReālu personas datu izmantošana MI izstrādē rada privātuma riskus un juridiskus šķēršļus. Valsts sintētisko datu programma ļauj uzņēmumiem ģenerēt un izmantot sintētiskus datus MI risinājumu izstrādei, testēšanai un validācijai — mazinot datu aizsardzības risku, paātrinot inovāciju un stiprinot eksportspēju.Programma darbojas ar vismaz vienu publisku sintētisko datu kopu; vairāki uzņēmumi to izmantojuši MI risinājumu testēšanā.31.12.2027.Rīcība 8 (datu katalogs) · Rīcība 7 (MI smilškaste)nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformāMI datu centru enerģijas un izvietojuma stratēģijaSkaitļošanas jauda ir faktisks MI attīstības ierobežojums, un tas risināms digitālās, ekonomikas, klimata un enerģētikas politikas kopsakarā. Iepriekš identificējamas datu centriem piemērotas teritorijas (tīkla jauda, optika, atjaunojamā enerģija, siltumapgādes integrācija), un valsts atbalsts sasaistāms ar nosacījumiem — pārpalikuma siltuma izmantošana, vietējā nodarbinātība, rezervēta jauda Latvijas uzņēmumiem.Apstiprināta izvietojuma un enerģijas stratēģija; panākumi vērtēti pēc ekonomiskās, noturības un inovāciju vērtības uz katru jaudas megavatu, ne pēc uzstādītajiem megavatiem.31.12.2027.Rīcība 5 (tehnoloģiskā neatkarība) · AIFA-LATnozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformāUzraudzība un pārvaldībaMI stratēģija ir tik stipra, cik stipra ir tās uzraudzība: mērījums, kas parāda, vai sabiedrība uzticas; mehānisms, kas mācās no pilotprojektiem; iestāde ar reālu kapacitāti un skaidras robežas tam, ko MI drīkst izlemt patstāvīgi. Šis mērķis dara pārējos četrus pārbaudāmus.MI sistēmu reģistrsPubliskajām organizācijām izveidot un uzturēt reģistrus, kuros norādītas izmantotās MI sistēmas atbilstoši ES MI regulas Art. 49 un 71 prasībām. Reģistra ieraksti var būt publiski pieejami vai konfidenciāli, atkarībā no sistēmas riska klases un publiskošanas prasībām.MI sistēmu reģistrs funkcionāls; augsta riska MI sistēmas, kuras izmanto publiskās organizācijas, reģistrētas.30.06.2027.Privāta nozares iniciatīva šajā virzienā — Cyberfort SIA AI System Register (airegister.cyberfort.lv)Pārvaldības rekomendācijaVienota MI atbildīgā iestādeLatvija šobrīd ir izvēlējusies izkliedētu MI akta uzraudzības modeli, kurā atbildība sadalīta starp VARAM, DVI, Ekonomikas ministriju/LATAK, Tiesībsargu, Latvijas Banku un vairāk nekā desmit nozaru iestādēm. Šis modelis rada risku, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem nav viena skaidra kontaktpunkta, un atbildība starp iestādēm var izšķīst. Aicinām izvērtēt vienotas MI atbildīgās iestādes izveidi, kas koncentrētu koordinācijas, publisko investīciju, tirgus uzraudzības un kontaktpunkta funkcijas, vienlaikus saglabājot nozaru iestāžu specializēto kompetenci konkrētu jomu sektorālajā uzraudzībā.Izvērtējuma ziņojums par izkliedētā un vienotā modeļa salīdzinājumu; ja apstiprināts — vienotas iestādes izveides ceļa karte.31.12.2026.VARAM 2025. gada 25. februāra informatīvais ziņojums; PPPA raksts "Kas Latvijā uzraudzīs MI Akta izpildi?"Sabiedrības uzticēšanās MI izmantošanai valsts pārvaldē — regulārs mērījumsBez regulāras attieksmes izpētes un iedzīvotāju iesaistes pastāv risks zaudēt uzticību pat tehniski veiksmīgiem projektiem — īpaši proaktīvajiem pakalpojumiem, kur lēmumi tiek pieņemti cilvēka vārdā. Paredzams regulārs sabiedrības uzticēšanās mērījums un obligāta lietotāju iesaiste augstas ietekmes MI projektu izstrādē.Veikts pirmais uzticēšanās apsekojums; vismaz vairāki augstas ietekmes MI projekti izstrādāti ar iedzīvotāju iesaisti.31.12.2026.Rīcība 15 (produktivitātes rādītāji). Piemērs: Apvienotās Karalistes “Public Attitudes to Data and AI Tracker Survey”MI pilotprojektu izvērtēšanas un pieredzes apmaiņas mehānismsKatra institūcija atsevišķi izmēģina MI un atkārto citu kļūdas, jo nav mehānisma, kas apkopo, kuri pilotprojekti devuši rezultātu, kuri ne un kāpēc. Tas nav datu katalogs — tas ir risinājumu snieguma izvērtējums pēc ieviešanas, dokumentējot arī neveiksmes.Darbojas pilotprojektu izvērtējumu repozitorijs; vairāku institūciju pieredze pieejama citām iestādēm.31.12.2027.Rīcība 6 (publiskā un privātā sadarbība) · Rīcība 15 (produktivitātes rādītāji). Piemērs: “What Works Centre for AI in Public Services” (Ada Lovelace Institute, 2025.)Pārvaldības rekomendācijaDatu valsts inspekcijas kapacitāte MI uzraudzībaiDVI ir galvenā kompetentā iestāde personas datu aizsardzībā un augsta riska MI sistēmu uzraudzībā saskaņā ar MI aktu, bet MI jautājumiem šobrīd velta aptuveni trešdaļu viena darbinieka laika. Uzraudzības funkcija bez samērīga finansējuma un kompetences nav izpildāma.DVI piešķirts mērķfinansējums un štata vietas MI uzraudzībai; publiskots uzraudzības plāns MI akta termiņiem.31.12.2026.Rīcība 11 (vienota MI atbildīgā iestāde) · Rīcība 10 (MI sistēmu reģistrs)nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformāPārvaldības rekomendācijaStingras kompetences robežas MI patstāvīgai darbībaiBez skaidriem ierobežojumiem MI sistēmas var radīt sabiedrībai kaitīgus iznākumus. Nosakāmas stingras MI darbības kompetences robežas — kādus lēmumus sistēma drīkst pieņemt patstāvīgi un kur obligāta cilvēka virsvadība — un to ievērošana pārbaudāma ar testiem ekstrēmos scenārijos pirms ieviešanas.Kompetences robežu un cilvēka virsvadības prasības noteiktas publiskā sektora MI sistēmām; augstas ietekmes sistēmas pirms ieviešanas izgājušas ekstrēmo scenāriju testus.30.06.2027.Rīcība 10 (MI sistēmu reģistrs) · Rīcība 12 (Uzticamības vārteja) · MI akta 14. pants (cilvēka virsvadība)nozares priekšlikums, saņemts /mi-strategija platformāKā publiskā pārvalde rīkojasŠie principi attiecas uz visiem trim pīlāriem un katru rīcības plāna punktu.Katra publiskās pārvaldes institūcija rīkojas, negaidot centralizētu platformu vai viena piegādātāja visaptverošu risinājumu.MI atbalsta lēmumu pieņemšanu ar jēgpilnu datu analīzi un pilnībā auditējamu pierakstu. MI ne tikai automatizē, bet patiesi atbalsta lēmumu pieņēmējus.MI ieviešana ietver izaicinājumus un riskus, kurus iespēju robežās jāminimizē, nesamazinot ieviešanas tempu.Atbildīgais par publiskās pārvaldes institūcijas lēmumiem vienmēr paliek cilvēks — amatpersona, atbilstoši normatīvajiem aktiem.Visi nozares priekšlikumi, kas saņemti PPPA platformā un publicēti iepriekšējā versijā (/mi-strategija-2), ir iekļauti rīcības plānā: savietojamības prasības (Rīcība 18), platformu arhitektūra (19), atvērtā koda prioritāte (20), sintētisko datu programma (22), datu centru enerģijas stratēģija (23), DVI kapacitāte (26) un MI kompetences robežas (27). Katrai rīcībai norādīts avots.IgaunijaKrattAI — Nacionālā MI stratēģijaIgaunija 2019. gadā pirmā ES ieviesa valsts MI stratēģiju, fokusējoties uz atkārtoti izmantojamiem MI komponentiem publiskajā sektorā.IgaunijaAccelerate Estonia — Experimentation FrameworkIgaunijas valsts iestāžu eksperimentēšanas ietvars — strukturēta pieeja MI ātrā testēšanā un ieviešanā publiskajā sektorā.IgaunijaAI Leap 2025 — MI izglītības programmaIgaunijas valsts programma MI integrācijai izglītībā un valsts pārvaldē. Obligāta MI apmācība ar praktisku fokusu.ESEK Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīvaEiropas Komisijas 2026. gada jūnija iniciatīvu kopums — ES Open Source stratēģija, savietojamības prasības, atkarības mazināšanas plāns.LatvijaAIFA-LAT — Latvijas MI rūpnīcaES un nacionāli finansēts projekts (€8,4 milj., 2026–2028) — nacionāls MI kompetences centrs sadarbībā ar RTU, LU un LUMI konsorciju.LatvijaLatvijas MI Centra regulatīvā videSpeciālā regulatīvā vide ("smilškaste") — Process-as-Code ir viens no pirmajiem 3 atlasītajiem projektiem (2026. gada maijs).